Grāmatu blogs

Mēs visi vienmēr brīnāmies par to, kā miljonāri tiek pie naudas. Kā gan viņiem tas izdodās un kāpēc gan es nevarētu būt viens no viņiem?! Reizēm pat šķiet, ka viņi pieder pie kādas izredzēto cilvēku grupas.

Grāmatā R.Brensons, viens no pasaules naudīgākajiem cilvēkiem, kuram pieder vairākas firmas dažādās nozaru grupās, pavisam vienkāršā, atklātā un cilvēciskā  valodā mums atklāj, ka miljonāri nav nedz izredzētie, nedz dievi. Vienkārši cilvēki ar gribasspēku.  Viņš stāsta par to, kā viņš uztver dzīvi, par savu domāšanu. Es jums pateikšu- neko jaunu jau viņš nav atklājis, vien sen zināmas patiesības. Bet saredzēt šīs sen zināmās patiesības arī ir māksla, jo mūsdienu cilvēki 21.gs. ir pieraduši pie tādām ērtībām, ka slinkums ir kļuvis par mūsu labāko draugu un nepieciešamība pielietot mūsu smadzenes- samazinājusies. Protams, es nerunāju par visiem, bet par to lielāko vidējo masu. Cilvēki ir pieraduši gulēt un dīkt par to, ka pasaule ir netaisnīga, jo talāk par savu degungalu un valdību jau mēs neredzam. Bet R.Brensons mums parāda to, ka katrs pats patiešām var būt savas laimes kalējs.

Svarīgi, lai tev apkārt būtu cilvēki, kuri tevi atbalsta, ģimene. Galvenais ir darīt, teikt dzīvei jā nevis nē, darīt to, kas tev patīk un lai tev būtu jautri, jo dzīvojam jau mēs tikai vienu reizi!

Grāmata ir visnotaļ iedvesmojoša. Gribas celties kājās, iet un darīt! Patiesībā jau nekas nav neiespējams, mums vienkārši ir nedaudz vairāk janotic savam gribasspēkam. Šī ir viena no tām gramatām, ko vajag nolikt plauktā un reizi pa reizei pārlasīt, lai nesakrājas putekļi… mūsos.

“Money is for making things happen.” (R.Branson)

Laikā, kad rakstāmgalds vai lūza no akadēmiskās literatūras grāmatu kaudzes un domās bija uzšķirta kārtējā „izglītojošās” literatūras nodaļa, roka aizstiepās līdz grāmatplauktam un satvēra Unamuno „Miglu”. Šī grāmata mani patīkami pārsteidza, cik veikli autors daiļdarbā spēlējas ar sapņiem un īstenību, eksistenci un nāvi, apziņu un realitāti. Novērtēju autora spēju ar vienkāršu, ikdienišķu sižeta līniju risināt filozofiskus jautājumus. Manuprāt, Unamuno bezķermeniskie, bezsejiskie tēli ļauj vislielāko vaļu lasītāja interpretācijai. Lasot nodaļu pēc nodaļas, man gribējās Augusto un Euhēnijas vietā atbildēt uz autora uzdotajiem jautājumiem par dzīves jēgu, par pareizā ceļa izvēli, …, lai nebūtu jālasa klišejas, kuras izteiktas dziļi ironiskā formā. Mūsdienās ir simtiem Augusto, tikpat Euhēniju, bet tikai daži no viņiem spēj atrast atbildes uz pašu uzdotajiem jautājumiem, jo atļaujas spēles laukumā šaha figūras izvietot netradicionālā kombinācijā, tajā pašā laikā pārējie paliek sapinušies Miglas plīvurā.

Izlasīju šo grāmatu tīri nejaušības pēc, jo mūsdienās tik daudzi runā par neveselīgo pārtiku, par konservantiem un citiem brīnumiem, tāpēc šķita saprātīgi beidzot pašam uzzināt, kas tad ir lietojams un kas nav, un ko patiesībā nozīmē šie izslavētie ”E” burti produkta sastāva anotācijā!

No pirmā skata grāmata nešķiet ne liela, ne pārāk bieza, bet tajā esošā informācija, apraksti, skaidrojumi un ieteikumi tiešām liek aizdomāties, vai vietējā bodē pirktais tomāts būtu īsti ēdams.

Grāmatas izkārtojums un saturs ir ļoti ērts un praktiski saprotams. Sākumā ir priekšvārds ar nelielu aprakstu par pašu grāmatu, tālāk seko pirmajā nodaļā Eiropas Savienības apstiprināto pārtikas piedevu nosaukumi alfabēta secībā un to attiecīgie E numuri, kā arī tabulas veidā izveidots apraksts par katru no šīm piedevām ar attiecīgo kaitīguma pakāpi. Otrajā nodaļā tādā pašā tabulā aprakstītas kosmētikas sastāvdaļas, taču vairākas kosmētikas sastāvdaļas ir apstiprinātas arī kā pārtikas piedevas, tādēļ ir atrodamas gan pirmajā, gan otrajā nodaļā. Grāmatas beigu daļā ir neliela skaidrojošā vārdnīca par neskaidrajiem vārdiem un cita noderīga informācija, kā arī izmantotā literatūra, kas nemaz nav tik šaura, kas man liek domāt, ka grāmatā ir diezgan objektīvs vērtējums par pārtikas piedevām un kosmētikas sastāvdaļām.

Lasot grāmatu, paralēli aplūkojot enerģijas dzēriena bundžu, saprotu, ka dzīvot atlicis maz…taču, aplūkojot cepumu kārbas pārtikas piedevas, saprotu, ka visi E numuri tomēr nav tik slikti. Brīžiem mums visiem liekas, ka ēdīsim tikai ekoloģiski tīru pārtiku bez nekādiem E numuriem.. bet tas nav iespējams, īpaši jau mūsdienu saspringtajā dzīves ritmā. Tāpēc es ieteiktu ikvienam izlasīt šo grāmatu, kurš šaubās par to, ko pirkt un ko nepirkt- ir veselīgs vai nav… atkal jau tie konservanti…

Izrādās, ka dažas pārtikas piedevas ir pat veselīgas un pilnīgi nekaitīgas, piemēram, E 309- Delta- tokoferols (E vitamīns), E 302- Kalcija askorbāts, ko pielieto iebiezinātajos piena produktos vai sālītos gaļas produktos. Bet, piemēram, E213- Kalcija bezonāts vai E 954- Saharīns un tā Na, K un Ca sāļi vairs nav nekādi vitamīni, bet gan veselībai bīstamas vielas, ko pielieto, piemēram, saldinātājos vai atspirdzinošajos dzērienos.

Tāpēc ne viss, kas apzīmēts ar E numuru uz produkta iepakojuma, ir slikts, taču arī ne vienmēr labs. Ja māc šaubas, tad izlasot šo grāmatu, tādas vairs nebūs, jo viss ir mūsu pašu rokās!